1.Maija rīts. Dārziņos rosība,visi darbojas.
Eju uz kaimiņu- Sprīdīšu taku ciemos pie Ineses un Aivara . Nāku droši klāt,kaut pie sevis domāju,cerams,ka neuzvelšos,kā sniegs uz galvas. Tiklīdz uzsaucu “Labdien,es pie Jums!”, Aivars nāk pretīm smaidīgs, saka “Droši, nāc iekšā!”. Saimniece šodien darbā, tāpēc dārzu gatavs parādīt saimnieks.
Saule spīd, viss zied, viss sakopts, izravēts. Iztaujāju Aivaru, cik ilgi saimnieko šeit, kā izskatījās, kad sāka nomāt dārziņu, cik bieži sanāk atnākt. Un neviens jautājums neliek domāt, ka esmu apgrūtinājums, kaut saimnieks cītīgi strādāja, kad ierados.
4 gadu laikā ir novākts, satīrīts viss, kas lieks un aizaudzis, iekopts zālājs, sastādītas puķītes, ir siltumnīca, mazdārziņš, zemeņu dobe.Kokos iekārts šūpuļtīkls, tā rāmi šupojas, tā vien gribējās atlaisties un baudīt vidi apkārt, jo dārzs apbur ar to miera sajūtu tajā.🌱🌷🌳
Tulpes laupīja manu uzmanību. Bildēju no labās un kreisās puses.🙃 Nekas šeit nešķiet lieks, nekas nepietrūkst.
Pašas beigās, kad esmu visu safotogrāfējusi un lēnam dodos, Aivars saka “Paskat - re kur mūsu murķeļi!”. Bildēju un domāju, man arī nebūtu iebildumu te augt, jo šeit, patiešām, ir skaisti!💚💚💚
Inese, Aivar, paldies! Lai Jums aug viss griezdamies un daudz skaistu brīžu šeit!
Foto: biedrības arhīvs